Sunday, October 13, 2013

Lūk arī mani mīluļi. Endo (dzeltenais) un Mario (baltais). Endo mūsu ģimenē ienāca 2005.gadā pavisam nejauši - braucām uz Rīgu ar vecākiem pastaigāt pa kādu lielveikalu (jo tas tad likās liels piedzīvojums) un ejot garām zooveikalam ieraudzījām bildi. Pagājām garām, tomēr atgriezāmies, jo mammu tā bilde nelika mierā - sazvanījām saimniekus un braucām pēc kucēna. Endo bija ļoti nešpetns kucēns - koda, plēsa matus, skrāpēja, bet līdz ar to ienesa mūsu mājās prieku (un šausmas diviem kaķiem). Gadu gaitā Endo nomierinājās un kļuva ļoti prātīgs, taču reizi pa reizei trakulīgums tomēr ārā izlaužas vēl šodien. Mario mums ir luteklis. 2006. gadā tieši manā dzimšanas dienā, viņu atvedām pie mums. Kāda ģimene viņu jau bija paņēmusi, tomēr sieviete, kura gaidīja bērniņu, nevarēja tikt ar kucēnu galā. Mēs tobrīd tieši meklējām Endo pārinieku, jo sunim bija ļoti garlaicīgi. Tomēr Mario neizrādījās aktīvs spēļu biedrs, viņš labāk izvēlējās pagulēt, paēst un atkal pagulēt. Nekas tagad nav mainījies, Mario vēl joprojām lielāko dienas daļu pavada guļot vai lepni atņemot visas mantas Endo un ievelkot būdā - šķiet tāpēc, lai Endo to vienkārši liek ar savām mantām un spēlēšanos mierā.

Monday, October 7, 2013